TEZ TOUR Ceļojumu centrs
Berga Bazārs, Elizabetes iela 83/85
67202000
Ieeja aģentiem
   

 

Jaunumi

02.03.2016 20:00 Informācija masu saziņas līdzekļiem: Starptautiskais tūroperators "Tez Tour" palielina tūrisma maršrutu skaitu", PDF 


23.02.2016 13:00 Informācija masu saziņas līdzekļiem: Atklāts pirmais Latvijā "Tez Tour" birojs privātpersonu apkalpošanai ", PDF 


01.02.2016 20:00 Informācija masu saziņas līdzekļiem: "Tez Tour jaunumi un speciālie piedāvājumi ikgadējās izstādes "Balltour 2016", PDF 


25.12.2015 18:00 Tez Weekly News Nr305-306 


19.12.2015 10:00 Informācija masu saziņas līdzekļiem: "TEZ TOUR slēpošanas sezonu sāk ar jaunumu", PDF 


07.12.2015 12:00 Tez Weekly News Nr303-304 


20.11.2015 20:00 Tez Weekly News Nr301-302 


02.11.2015 20:00 Tez Weekly News Nr299-300


Visas ziņas

Bulgārija / Par valsti

Bulgārijas Republika
Bulgārija ir viena no senākajām valstīm Eiropā – ar tālu gadsimtu dzīlēs slīgstošām tradīcijām un ļoti bagātu vēsturi. Valsts piedzīvojusi ne vienu vien uzplaukuma periodu, taču tai bijuši arī ļoti grūti un sarežģīti periodi. M.ē. 681. gadā to dibināja viens no tjurku-bulgāru ordas haniem Asparuhs. Jaunāko laiku vēstures fakti: 2004. gadā Bulgārija iestājās NATO un 2007. gadā ES.

Bulgārija atrodas Eiropas kontinenta dienvidaustrumos, Balkānu pussalā. Galvaspilsēta Sofija atrodas valsts rietumos, kalnainā apvidū – tā ir moderna pilsēta, kas strauji attīstās. Ziemeļos Bulgārija robežojas ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Maķedoniju, bet dienvidos ar Grieķiju un Turciju.

Austrumos valsts krastus apskalo Melnā jūra, kuras ūdensceļi savieno Bulgāriju ar Rumāniju, Ukrainu, Krieviju, Turciju un Gruziju. Bulgārija atrodas krustcelēs starp Rietumeiropu, Centrāleiropu, Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem – tas ir stratēģiski nozīmīgi tūrisma nozares attīstībai valstī. 

Valsts platība – 110 910 km2. Robežu kopējais garums –1820 km, t.sk. 355 km aizvijas gar Melnās jūras piekrasti. Iedzīvotāju skaits – virs 7 miljoniem cilvēku, galvaspilsētā Sofijā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda – bulgāru (slāvu valodu saimes dienvidslāvu apakšgrupas valoda). Aptuveni 60% valsts teritorijas ir kalnaina, pārējā daļa – līdzenumi un ielejas.

Lai gan Bulgārija platības ziņā ir salīdzinoši neliela valsts, tās ģeogrāfiskā ainava ir visai daudzveidīga, un piesaista tūristus no visas pasaules.

Bulgārijas klimats ir maigs, mēreni kontinentāls. To iedala divās zonās, jo lielu iespaidu uz klimatu valsts austrumu daļā atstāj Melnā jūra, savukārt dienvidos jūtama spēcīga Vidusjūras ietekme. Par nosacītu līniju, kas atdala klimatiskās zonas, tiek uzskatīta Stara Planinas kalnu grēda.

Vidējā gada gaisa temperatūra – aptuveni 11°С. Vasaras ir karstas un sausas, bet ziemas maigas un sniegotas. Ziemas sezonā temperatūra svārstās no 0 °С līdz -7 °С. Ļoti reti ir gadījumi, kad temperatūra pazeminās līdz -20 °С.

Bulgārijas kūrortos raksturīgi patīkami un silti laika apstākļi no pavasara līdz rudenim. Peldēšanās sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Ūdens temperatūra Melnajā jūrā vasarā sasniedz 25 °С. Vidējā gaisa temperatūra maijā ir 20 °С, jūnijā un septembrī 25 °С, jūlijā un augustā 26-28 °С.

Valsts ģeogrāfiskais reljefs nav viendabīgs. Ir gan plaši līdzenumi un zemienes, gan zemi un augsti kalni, ainaviskas ielejas un dziļas aizas. Valsts vidējais augstums ir aptuveni 470 metri virs jūras līmeņa.

Tūrisms ir viens no galvenajiem un prioritārajiem Bulgārijas ekonomikas sektoriem. Valstī ir ļoti daudz kultūras un vēstures pieminekļu. Visattīstītākās tūrisma jomas saistītas ar jūru un kalniem. Kūrortos ir brīnišķīgi apstākļi atpūtai un ārkārtīgi plašas izklaides iespējas.

Daba Bulgārijā ir unikāla un ļoti gleznaina – te ir gan burvīgās Melnās jūras pludmales, gan brīnišķīgie kalnu slēpošanas kūrorti. Slavenākie jūras (pludmales) kūrorti ir Zelta smiltis, Saulainais krasts (bulg. – Слънчев бряг), Nesebra (bulg. – Несебър), Albena (bulg. –Албе́на) un Sozopole (bulg. Созопол).

Bulgārijai ir visas tiesības lepoties arī ar dabiskajiem minerālūdens avotiem. Valstī ir vairāk nekā 500 ārstniecisko minerālavotu. Teritorijās, kurās tie atrodas, izveidoti minerālūdeņu un balneoloģijas kūrorti, fizioterapeitiskās ārstniecības iestādes, sanatorijas, ierīkotas arī pludmales un baseini.

Bulgārijas Melnās jūras piekraste ir 378 km gara un tajā atrodas vairāk nekā 80 pludmales ar aptuveno kopējo platību: 9 miljoni m2. Dažas pludmales ir ļoti lielas un plašas un sniedz iespēju siltos saules starus baudīt simtiem atpūtnieku, savukārt citas pludmales ir mazas un klusas un atrodas pie gleznainiem līcīšiem ar fantastiski skaistām ainavām. Melnās jūras ūdenī sāls koncentrācija ir maza.

Šis fakts apvienojumā ar faktu, ka Melnās jūras ūdens temperatūra vasaras sezonā tūristiem ir ļoti pievilcīga (23-27 °С), padara atpūtniekiem peldēšanos par īpaši tīkamu nodarbi. Paisumu un bēgumu iespaids ir niecīgs. Pie pludmalēm nav spēcīgu zemūdens straumju. Pludmalēs nav arī tūristu veselībai un dzīvībai bīstamu faunas vai floras sugu pārstāvju. 

Melnajā jūrā ietek gleznainas upes, ap kuru grīvām aug pavēni dāvājoši meži. Dažas upes ir kuģojamas (mazas kravnesības peldlīdzekļiem), tāpēc tūristiem ir iespējas doties neaizmirstamās ekskursijās pa šo upju baseiniem. Daudzie limāni kļuvuši par patvērumu dažādām, tostarp retām, augu un dzīvnieku sugām. Ne vienā vien limānā atrastas dziedniecisku dūņu iegulas. Šis fakts, ņemot vērā jau pieminēto lielo minerālavotu skaitu valstī, ļauj runāt par Bulgāriju kā zemi, kam Eiropā ir vieni no bagātākajiem balneoloģiskās dziedniecības resursiem.

Vasaras sezonā tūristi var dažādot izklaidi ar aktīvā tūrisma iespējām, dodoties pārgājienos vai izjādēs, braucot ar divriteņiem, nodarbojoties ar deltaplanierismu, izpletņlēkšanu, ūdenssporta veidiem, alpīnismu, speleoloģiju utt.

Valsts svētku dienas
1. janvāris – Jaungada diena
3. marts – Bulgārijas atbrīvošanās diena no Osmaņu impērijas jūga (šajā dienā 1978. gadā starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju tika parakstīts Sanstefano miera līgums, kas paredzēja neatkarīgas Bulgārijas izveidošanu
1. maijs – Darba diena (Darba svētki)
6. maijs – Bulgārijas armijas, Sv. Georgija un drošsirdības diena
24. maijs – bulgāru kultūras un slāvu rakstības svētki, svētā Kirila un Metodija diena
6. septembris – Bulgārijas apvienošanās diena
22. septembris – Neatkarības diena
1. novembris – Bulgārijas tautas atmodas darbinieku diena (brīvdiena visās izglītības iestādēs)
25. decembris – Ziemassvētki

Bulgārijas kūrorti Melnās jūras dienvidu piekrastē

Saulainais krasts
Saulainais krasts (bulg. – Слънчев бряг) ir lielākais Bulgārijas kūrorts – tas atrodas pie Melnās jūras, 32 km uz ziemeļiem no Burgasas pilsētas un 434 km uz austrumiem no valsts galvaspilsētas Sofijas, tiešā Nesebras pilsētas tuvumā.

Kūrorts tika atklāts 1959. gadā, un kopš tā laika visu laiku paplašinās. Strauji attīstās Saulainā krasta kūrorta infrastruktūra – tiek celtas jaunas viesnīcas, atvērti jauni restorāni un izpriecu vietas. 
Kūrortā ir vairāk nekā 150 viesnīcas, daudzas villas, kotedžas un pansijas.

Kūrorta Saulainais krasts pludmalēm piešķirts "Zilais karogs”, ar kuru ES Vides komisija, izdodot sertifikātu, apliecina pludmaļu atbilstību augstas kvalitātes standartiem. Šāda sertifikācija notiek katru gadu, izvērtējot ūdens un smilšu tīrību. Saulainais krasts ir viens no slavenākajiem un rosīgākajiem Bulgārijas kūrortiem, tas turpina aktīvi attīstīties.

Saulainais krasts – tā plašās pludmales (aptuveni 8 km gara) joslas platums svārstās no 30 līdz 100 m. Smalkas zeltainas smiltis, skaistas kāpas, jūra un kalni – lūk, faktori, kas nodrošina pilnvērtīgu atpūtu šajā kūrortā.

Kūrortā ir daudz restorānu, naktsklubu, bāru, diskotēku un tirdzniecības centru, lieliskas iespējas izbaudīt neaizmirstamus iespaidus. Regulārās satiksmes autobusu līnijas savieno kūrortu ar Burgasu un Varnu. 

Kūrortā ir plašas iespējas atpūtas laikā pievērsties sportiskām aktivitātēm. Saulainais krasts – šajā kūrortā ir ideāli apstākļi, lai burātu ar vējdēli, brauktu ar ūdensslēpēm, nodarbotos ar izpletņlēkšanu, paraplanierismu, burusportu, tenisu, pludmales volejbolu, minigolfu, boulingu utt. Var, protams, doties arī izbraukumā ar laivu vai jahtu.

Nesebra
Nesebra (bulg. –Несе́бър) ir viena no senākajām Eiropas pilsētām, dibināta pirms vairāk nekā 3000 gadiem mazā un klinšainā pussalā pie Melnās jūras. Šī piejūras pilsēta atrodas 35 km uz dienvidiem no Burgasas pilsētas un 429 km no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas. Ziemeļos no Nesebras atrodas lielākais Bulgārijas Melnās jūras piekrastes kūrorts – Saulainais krasts, bet dienvidos no Nesebras – Ravdas ciems. Pēdējo gadu laikā Ravdā uzceltas daudzas viesnīcas, kas specializējušās ģimenes atpūtas segmentā – tāpēc tagad šis rajons kļuvis par jaunu atraktīvu tūrisma virzienu. 

Nesebru var iedalīt divās daļās – jaunajā Nesebrā, kurā atrodas viesu nami, daudzstāvu dzīvojamā apbūve un viesnīcas, kas celtas modernās arhitektūras stilā, kā arī Nesebras vecpilsētā, kura atrodas mazā klinšainā pussalā un ir pilsētas vēsturiskais centrs ar daudziem arhitektūras pieminekļiem. Pilsēta uzrunā viesus ar seno trāķiešu, grieķu un romiešu vēsturi. 

Nesebra izveidojās par pilsētu vietā, kur kādreiz atradās sena trāķiešu zvejnieku apmetne. Tad 6. gs. p.m.ē. grieķu ieceļotāji šajā vietā nodibināja koloniju, kuru nosauca par Mesambriju. Laika gaitā Mesambrija izveidojās par salīdzinoši lielu un labi nocietinātu pilsētu, kurā uzplauka tirdzniecība un kultūra. Par to liecina bronzas un sudraba monētas, kuras tika kaltas Mesambrijā. Kādu laiku pār Mesambriju valdīja romieši, bet pēc tam, līdz m.ē. 812. gadam, pilsēta ietilpa Bizantijas impērijas sastāvā. Šajā pat gadā pilsētu iekaroja bulgāru hans Krums, un pēc tam pilsēta ik pa laikam atradās gan bulgāru, gan Bizantijas valdījumā. 1453. gadā Mesambriju ieņema Osmaņu impērijas karaspēks.
  
Pilsētas daudzās baznīcas ir ar lielu vēsturisko vērtību. Nesebrā, saskaņā ar statistikas datiem, ir visvairāk baznīcu pasaulē, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Pavisam pilsētā ir 42 baznīcas. Lai gan ne visas no tām ir saglabājušās, tomēr šo baznīcu drupas rada lielu tūristu interesi. Patlaban Nesebrā ir tikai viena baznīca, kura darbojas saskaņā ar, kā tas bijis paredzēts sākotnēji, kulta celtnes uzdevumiem. Pārējo, nu jau kādreizējo baznīcu ēkās, kas saglabājušās, ierīkotas gleznu galerijas.
Īpaši iespaidīgi ir senie Nesebras nami un vējdzirnavas pie ieejas vecpilsētā.

Nesebrā ir saglabājušies vērtīgi dažādu laikmetu vēstures pieminekļi – romiešu valdīšanas perioda un viduslaiku cietokšņa sienas, senas Bizantijas impērijas laika un bulgāru baznīcas, kā arī bulgāru nacionālās atdzimšanas periodā celti nami (18.-19. gs.).

Nesebra piedāvā saviem viesiem arī plašas iespējas izklaidēs, kas saistītas ar modernā tūrisma jomu – pilsētā ir liels skaits dažādu tavernu un restorānu, kuros piedāvā izsmalcinātus ēdienus, te ir populāri naktsklubi un diskotēkas, kas gluži vai garantē neaizmirstamas emocijas un iespaidus. 
1956. gadā Nesebra tika pasludināta par pilsētu-muzeju, bet kopš 1983. gada tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Elenite
Mājīgais Elenites (bulg. – Eлeнитe) kūrorts jeb kūrortkomplekss (par kūrortkompleksiem Bulgārijā sauc apdzīvotās vietas, kurām nav pilsētas vai ciema statusa) atrodas Bulgārijas austrumos pie Melnās jūras – 6 km uz austrumiem no Saulainā krasta kūrorta, Stara Planinas kalnu grēdas pakājē, aptuveni 50 km no Burgasas pilsētas. Elenites kūrortu raksturo modernas un greznas viesnīcas, vienstāva un divstāvu villas. Kūrortkompleksam ir sava privātā pludmale – garāka par 1 km.  

Elenite atrodas vietā, kuru raksturo bagātīga augu valsts un gadsimtiem veci skujkoku meži. Elenite ir jauns kūrorts, kas izveidots, lai tajā varētu baudīt ģimenes atpūtu, arī club tipa viesnīcās. Lielisku iespaidu atstāj kristāldzidrais jūras ūdens un ideāli tīrā pludmales josla. Miers un klusums ir prioritāte cilvēkiem, kuri vēlas labi atpūsties un patīkami pavadīt savu atvaļinājumu. Un kāpēc nē? Jūras gaisa un skujkoku mežu klātbūtne atstāj ļoti labvēlīgu iespaidu uz veselību.

Elenites kūrorts slavens ar savu moderno arhitektūru – pie viesnīcām ir baseini ar dažādu dziļumu – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Turpat blakus atrodas mājīgi restorāni ar vietējo un bulgāru nacionālo ēdienu piedāvājumu, kā arī diskotēkas, bāri, kafetērijas, veikali un klubi. Elenitē tāpat ir attīstīta sporta infrastruktūra, t.sk. tenisa korti. Ir visas iespējas, lai pievērstos dažādām ar ūdenssportu saistītām aktivitātēm. 

Vairums kūrorta viesnīcu piedāvā tūristiem all inclusive sistēmu un tās ietvaros – daudzus pakalpojumus, kuri atpūtu padara īpaši komfortablu un jauku. 

Netālu no Elenites atrodas skaistā piejūras pilsēta Nesebra, kuru noteikti ir vērts apmeklēt, lai izbaudītu pastaigu pa vecpilsētu, kurā atrodas seno laiku drupas un autentiski atjaunotas ēkas. Visvairāk apmeklētais tūrisma objekts šajā Bulgārijas reģionā ir skaistais Emines zemesrags, kas vienlaikus ir arī valsts tālākais punkts austrumos.

Sv. Vlasa 
Sv. Vlasas kūrorts (bulg. – Св. Влас) ir viens no jaunākajiem Bulgārijā. Faktiski tas ir skaists piejūras ciems ar aptuveni 3000 iedzīvotāju, kas atrodas 5 km uz ziemeļiem no Saulainā krasta kūrorta, 9 km no Nesebras pilsētas un 38 km no Burgasas pilsētas.

Sv. Vlasa ir lielisks kūrorts ar brīnišķīgu kombināciju – pludmales un jūra atrodas kalna pakājē. Pēdējos gados kūrorts ir izveidojies par vienu no modernākajām Bulgārijas vasaras atpūtas vietām pie jūras. Stara Planinas kalnu grēda vietumis pietuvojas gandrīz vai pie jūras krasta. Pēdējos gados kūrorts ir piedzīvojis strauju attīstību – uzceltas jaunas viesnīcas, attīstīta infrastruktūra. 

Klimats Sv. Vlasas rajonā ir ļoti veselīgs, bet kalnu nogāzes, meži, jūra un pludmales ir lieliskas
vietas – tās tūristi arī izvēlas atpūtai un relaksācijai. Smilšu pludmales (kopumā aptuveni 1,5 km garas) atrodas līcīšu krastos, kur ir ērtas ieejas jūrā un labi apstākļi peldēšanai.

Nesen, 2007. gadā, tika pabeigta jahtu ostas "Marina” celtniecība – tā ir lielākā tāda tipa osta Bulgārijā. Osta piedāvā visus jahtu ekipāžām vai pasažieriem nepieciešamos pakalpojumus, lai viņi kūrortā varētu baudīt neaizmirstamu vasaras atpūtu. "Marinā” var arī iznomāt vai pat nopirkt jahtu. Sv. Vlasa ir mierīgs un kluss kūrorts, taču tas, ka kūrorts atrodas tuvu Saulainā krasta kūrortam, ļauj Sv. Vlasas atpūtniekiem izbaudīt arī neaizmirstamas ar vakara izpriecām saistītas emocijas. 

Var teikt, ka Sv. Vlasas kūrorts ir piemērota vieta gan ģimenes atpūtai kopā ar bērniem, gan arī tiem tūristiem, kuri izvēlas ne vien pludmales atpūtu, bet grib baudīt arī izklaides kaimiņos esošā kūrorta naktsklubos un diskotēkās. 

Bulgārijas kūrorti Melnās jūras ziemeļu piekrastē 

Zelta smiltis
Kūrorts Zelta smiltis (bulg. – Златни Пясъци) ir vislielākais kūrorts Bulgārijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē. Tas atrodas nacionālā parka teritorijā – 18 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas pilsētas un 490 km no valsts galvaspilsētas Sofijas. Kūrorta Zelta smiltis teritorijai piešķirts nacionālā parka statuss.

Par to, kā radies šīs vietas nosaukums – Zelta smiltis, vēsta sena leģenda. Pirāti esot aprakuši zeltu jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Varnas pilsētas. Taču pati zeme esot atmaksājusi neliešiem, pārvēršot zeltu brīnišķīgās smiltīs – vistīrākajās un smalkākajās visā Melnās jūras piekrastē. Dabas ainavu skaistums, lieliskais klimats, unikālais dabas parks un zeltainās smiltis ir tie būtiskie faktori, kāpēc kūrorts tiek uzskatīts par teritorijas, kuru dēvē arī par Bulgārijas Rivjēru, īstenu pērli.

Kūrorta teritorijā atrodas daudz minerālavotu. Tā kā tiem piemīt dziednieciskas īpašības, izveidoti balneoloģijas centri, kuri piedāvā dažādas dziednieciskas procedūras.
Atpūšoties kūrortā Zelta smiltis, tūristiem ir iespējams apmeklēt skaisto, klintīs vairākos stāvos izcirsto Aladžas klosteri. Jau 12. gs. tajā mitinājās un aktīvi darbojās mūki – isihasti. Mūsdienās klosterim piešķirts kultūras pieminekļa statuss.
Kūrorta naktsdzīve ir pietiekami daudzveidīga: tā centrā ir diskotēkas, naktsklubi, bāri. Tāpat kūrortā atrodas daudzi restorāni, kafejnīcas un bistro, tie piedāvā nobaudīt ne vien bulgāru un internacionālos, bet arī dažādus eksotiskus ēdienus. Kūrorta Zelta smiltis pludmalē pieejamas izklaides jebkurai „gaumei” – izbraucieni ar jahtām, braukšana ar ūdensslēpēm; tāpat slidināšanās pa ūdenslīdkalniņiem, niršana, burāšana ar vējdēli, golfa spēle, lidojumi ar deltaplānu utt.

Obzora
Obzora (bulg. – Обзо́р) ir pilsēta un piejūras kūrorts – izslavēts kā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pērle. Obzoras pilsēta atrodas 65 km no Varnas, 73 km no Burgasas un 530 km no valsts galvaspilsētas Sofijas. Obzora atrodas Stara Planinas kalnu grēdas pakājē. Šim kūrortam ir visgarākā pludmales josla (6 km) Bulgārijas Melnās jūras piekrastē – tā vijas gar pilsētu no Sv. Atanasa zemesraga līdz Mona Petras zemesragam. Tas, ka vienā vietā ir gan jūra, gan kalni, padara Obzoru par vienu no tūristu tiešām iemīļotiem kūrortiem, turklāt to iecienījuši visu vecumu atpūtnieki.

Pilsēta pastāvējusi jau sensenos laikos un tās pirmie iedzīvotāji bijuši trāķieši. Grieķi to sākotnēji sauca par Navlohosu, bet pēc tam pārdēvēja par Heliopoli (Saules pilsētu). Pēc tam, kad pilsētu iekaroja romieši, tika uzcelts Jupitera templis un pilsēta ieguva jaunu nosaukumu – tā kļuva par Teopoli (Dieva pilsētu).

Mūsdienās nelielā parkā redzamas grieķu un romiešu valdīšanas laiku kolonnu fragmenti. Viduslaikos tagadējās Obzoras teritorijā tika uzcelts bulgāru cietoksnis Kozjaks, kuru osmaņu karaspēks nopostīja līdz pamatiem. Šajā vietā radās Gezekenas ciems, kura nosaukums kopš 1935. gada ir Obzora.  

Obzora, kas atrodas uz robežas starp kalniem un jūru, ir lieliska vieta atpūtai un izklaidēm. Pilsētā ir daudz nelielu viesnīcu un viesu namu. Ļoti mājīgos piekrastes restorānos tūristi var nobaudīt izmeklētus gastronomijas un kulinārijas šedevrus.  

Netālu no pludmales slejas lielās viesnīcas, kas atbilst visaugstākajām prasībām un standartiem. 
Lai atpūstos, tūristiem ir iespēja pavaļoties ne tikai pie jūras, bet doties arī kalnos. Pie pilsētas ir skaisti mežu masīvi. 

Ziemeļos no Obzoras kūrorta atrodas Bjalas ciems, kurā darina slavenu aromātisko vīnu. Savukārt dienvidos no Obzoras kūrorta aizstiepjas brīnišķīgā, klusā un mierīgā Irakli pludmale. Aiz tās atrodas Emines zemesrags un Emonas ciems, kurā apskatāma sena trāķiešu svētvieta, kā arī viduslaiku cietokšņa un klostera drupas.

Albena
Albenas kūrortkomplekss (par kūrortkompleksiem Bulgārijā sauc apdzīvotās vietas, kurām nav pilsētas vai ciema statusa) ar smilšu pludmalēm un kristāldzidro jūru ir viens no skaistākajiem kūrortiem Bulgārijas piekrastē. Tas atrodas pie ainaviska līča valsts Melnās jūras ziemeļu piekrastē, nacionālā parka teritorijā, 8 km no Balčikas pilsētas, 30 km no Varnas pilsētas un 500 km no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas. Kūrortu raksturo mēreni kontinentāls klimats, vidējā gaisa temperatūra vasarā ir aptuveni +28 °С, jūras ūdens temperatūra šajā gadalaikā – +25 °С. 

Pludmales josla ir 5 km gara un līdz 150 m plata. Tiešā tuvumā atrodas skaistais Baltatas (Балтата) dabas parks. Kūrorta teritorijā atrodas vairāk nekā 40 viesnīcas un 4 kempingi (dažādu kategoriju). No daudzām modernajām un mājīgajām viesnīcām (un to numuriem) paveras brīnišķigs panorāmas skats uz jūru.

Salīdzinājumā ar Zelta smilšu un Saulainā krasta kūrortiem Albenā valda lielāks miers un klusums – šis faktors nāk par labu Albenai kā vietai, kura piemērota ģimenes atpūtai. Aptuveni 10 km no kūrorta, pie Balčikas pilsētas, atrodas Botāniskais dārzs, kā arī kādreizējās Rumānijas karalienes Marijas vasaras rezidences un parka arhitektoniskais ansamblis.

Kompleksā darbojas balneoloģijas centri, kas piedāvā atpūtniekiem gan klasiskas, gan eksotiskas dziednieciskās un kosmētiskās procedūras. Veiksmīgi kūrorts attīstās arī konferenču un kongresu tūrisma jomā. Albenā tiek rīkoti daudzi festivāli, konferences, konkursi, koncerti, sporta sacensības, t. sk. arī starptautiskas.

Kūrortā bērnus iepriecēs izklaides parks, bērnu baseini un diskotēkas. Savukārt pieaugušajiem savus pakalpojumus piedāvā arī daudzie augstas klases restorāni, diskotēkas, klubi un alus bāri.

Sv. Konstantīns un Helēna
Sv. Konstantīns un Helēna – šis ir viens no visvecākajiem Bulgārijas Melnās jūras piekrastes kūrortiem. Tas atrodas 8 km no Varnas pilsētas – senatnīgā parkā, kurā aug cipreses, lilijas un kuram piekļaujas klusi līcīši, smilšu pludmales un klinšaini zemesragi. Vairākus kilometrus uz ziemeļiem atrodas cits kūrorts – Zelta smiltis. Bet kūrorts Sv. Konstantīns un Helēna savu nosaukumu iemantojis, pateicoties 18. gs. uzceltajam Sv. Konstantīna un Helēnas klosterim. No klostera kompleksa līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena pa pusei zemē ieslīgusi baznīca. Tā bija vietējo iedzīvotāju iecienīta pulcēšanās vieta pirms atbrīvošanās no osmaņu jūga.

Šī kūrorta aizsākumi saistāmi ar 1908. gadu, kad to sāka attīstīt kā balneoloģijas centru. Kūrorta popularitāte saistīta ar vairāku būtisku, pat unikālu, faktoru apvienojumu – te kalni dāvā svaigas gaisa plūsmas, te ir gadsimtiem vecs parks ar retām koku sugām, te ir dziednieciskie minerālavoti, jūra un pludmales. Pazemes minerālavotu ūdeņi ceļas no 2 km dziļuma, turklāt ūdens temperatūra sasniedz pat +48 С°.

Vispār šo rajonu raksturo specifisks mikroklimats un brīvo anjonu (negatīvo jonu) augsta koncentrācija gaisā. Kūrortā ir SPA komplekss, kā arī baseins ar karstu minerālūdeni – tas slavens ar savām dziednieciskajām īpašībām.

Sv. Konstantīns un Helēna – šis kūrorts ir viena no labākajām vietām Bulgārijā, kur atpūsties visai ģimenei. Jo kūrortā ir gan komfortablas viesnīcas, gan villas un kotedžas.

Mūsdienīgi iekārtoto restorānu gastronomiskais piedāvājums ir ievērības cienīgs – protams, iespējams nobaudīt gan nacionālos ēdienus, gan, plašā klāstā, arī Eiropas tautu ēdienus. Vakaros, relaksējoties, atpūtnieki var apmeklēt kādu no daudzajiem bāriem, naktsklubiem vai diskotēkām. Tāpat kūrortā ir radīti ideāli apstākļi, lai atpūtas laikā pievērstos sportam un citai aktīvai izklaidei.

Saulainā diena
Saulainā diena (bulg. – Слънчев ден) – tā saucas kūrorts, kas atrodas Varnas pilsētas apkaimē, tiešā kūrorta Sv. Konstantīns un Helēna tuvumā, 16 km no Varnas lidostas.

Saulainā diena – krāšņs piejūras kūrorts, kas izveidots pie ainaviska līča ar skaistām smilšu pludmalēm. Spirdzinošas jūras brīzes lieliski sader ar vēsumu un jaukajiem aromātiem, kurus uzvēdī blakus gadsimtiem augušais mežs. Šī ir ideāla vieta neaizmirstama atvaļinājuma pavadīšanai. Kūrortā ir plaša pludmales josla – kilometru gara un līdz pat 80 m plata. Vidējā gaisa temperatūra vasaras sezonā ir aptuveni +26 °С, bet jūras ūdens aptuveni +24 °C.

Saulainā diena ir kā klusa un zaļa oāze, kuru ieskauj brīnišķīga dabas parka jauki smaržojošā augu pasaule, apskalo kristāldzidrs jūras ūdens, ietver tīras zeltainu smilšu pludmales un veldzē dziedinoši minerālavoti. Kūrortam 1996., 1997. un 1998. gadā tika piešķirts Zilais karogs – prestiža starptautiska balva ekoloģijas jomā.
Kūrortam ir moderna un iespaidīga bāze atpūtas nodrošināšanai. Taču šī ir ideāla vieta ne tikai atpūtai un relaksācijai, bet arī lietišķām pārrunām un darījumu slēgšanai. Vienlaikus kūrorts Saulainā diena ir arī populāra kongresu un konferenču rīkošanas vieta, te iekārtotas konferenču zāles ar vismodernāko aprīkojumu.

Vēl kūrortā Saulainā diena ir divi pilnībā aprīkoti balneoloģijas centri, kuros piedāvā vairāk nekā 100 dažādas kosmētiskās, medicīniskās un dziednieciskās procedūras (ārstēšana ar dūņām, aromaterapija, refleksoterapija, lāzerterapija u.tml.; nodarbības trenažieru zālē, ārstnieciskā kosmētika, solārijs, sauna utt.), kuras nodrošina augsti kvalificēts medicīniskais personāls. Turpat ir segtie un atklātie baseini ar minerālūdeni. Komplekss piedāvā ideālus apstākļus sportiskām izklaidēm.

Ūdenssporta veidi kūrorta pludmalē – burāšana ar vējdēli, braukšana ar ūdensvelosipēdiem, ūdensslēpēm un ūdensmotocikliem, kuteriem, katamarāniem, uz "banāna”. Kūrortkompleksa parkā var izbaudīt riteņbraukšanas prieku, uzspēlēt tenisu, skriet un soļot (džogings). Padomāts arī par bērniem: te ir bērnu dārzi, baseini, rotaļlaukumi, slīdkalniņi, šūpoles un pat bērnu diskotēkas.

Rivjēra
Rivjēra ir komfortabls slēgts atpūtas komplekss, kas atrodas 17 km no Varnas pilsētas, netālu no kūrorta Zelta smiltis. Kūrortkomplekss (par kūrortkompleksiem Bulgārijā sauc apdzīvotās vietas, kurām nav pilsētas vai ciema statusa) ir izveidots uz bijušās valdības rezidences bāzes un ir ideāla vieta ģimenes atpūtai.

Rivjēras kūrortkompleksa viesnīcās tūristi var izbaudīt klusumu, mieru un komfortu savienojumā ar nevainojamu apkalpošanu. Kompleksā ir radīti visi priekšnoteikumi pilnīgai atpūtai un organisma atveseļošanai: te pieejamas balneoterapijas procedūras, te ir dziednieciskie minerālavoti, brīnišķīgi parki, iespēja atpūsties izolētā privātā pludmalē.

Rivjēras kūrortkompleksa teritorijā atrodas brīnišķīgs senatnīgs parks ar gadsimtiem veciem kokiem un retām augu sugām.

Rivjērā ir dažādas iespējas pievērsties sportiskām aktivitātēm – tam paredzēti sporta centri, trenažieru zāles, tenisa korti. Kompleksā tāpat iespējams nodarboties ar ūdenssporta veidiem, doties izbraucienos ar divriteņiem, jahtām utt. Bērnus priecēs speciāli viņiem celtie baseini un jauki iekārtotie rotaļlaukumi. 

BULGĀRIJA


Bulgārijas karogs – trīs platumā vienādas horizontālas joslas: augšā balta, pa vidu – zaļa un apakšā sarkana. Augšējā simbolizē brīvību un mieru, vidējā – mežus un lauksaimniecību, apakšējā asinis, kas izlietas cīņā par valsts neatkarību.





Vai zināt, ka...


Valsts galvaspilsēta Sofija, kas dibinātā pirms septiņiem tūkstošiem gadu, ir otrā vecākā pilsēta Eiropā. Laika gaitā pilsētai bijuši dažādi nosaukumi, un līdz pat mūsdienām var saskarties ar atgādinājumiem par tiem.