TEZ TOUR Ceļojumu centrs
Berga Bazārs, Elizabetes iela 83/85
67202000
Ieeja aģentiem
   

 

Jaunumi

01.11.2010 16:00 Tez Weekly News Nr76


01.11.2010 13:30 Tez Quality Notes Nr#4


29.10.2010 17:00

Prese par mums: "Только факты", Бизнес&Балтия, PDF 


25.10.2010 20:00 Tez Weekly News Nr75


25.10.2010 18:00 Tez Quality Notes Nr#3


18.10.2010 12:00 Tez Weekly News Nr74


11.10.2010 18:00 Tez Weekly News Nr73


11.10.2010 17:00 Tez Quality Notes Nr#2


Visas ziņas

Itālija / Par valsti

Itālijas Republika
Itālija atrodas Apenīnu pussalā – Vidusjūras reģiona centrā. No valsts robežas ziemeļos līdz tās dienvidu krastam pie Vidusjūras ir aptuveni 1300 km.

Itālija ir moderna, dzīvespriecīga, ekonomiski aktīva valsts. Lai izprastu un iemīlētu Itāliju, būs par maz ar to, ka apskatīti tās apburošie arhitektūras pieminekļi, mākslas šedevri muzejos un galerijās. Itālijā ir "„jāizgaršo”, baudot tajā valdošās dzīves un tradīciju pilnību: jāiepazīstas ar itāļu mūziku, vienkārši jādodas pastaigās (un nevilšus vērojumos) pa pilsētu ielām, jānopeldas jūrā un jāpamielojas ar itāļu ēdieniem un vīniem.

Itālija ir valsts – muzejs, kurā bezgala daudz brīnumainu dārgumu – gan dabas veidotu un dāvātu, gan kultūrvēsturisku. Starp dabas brīnumiem jāmin, piemēram, vulkāni – gan apdzisušie, gan aktīvie: Etna, Vezuvs, Stromboli. Bez šiem vulkāniem grūti pat iedomāties Neapolei, Sicīlijai un Lipāru salām raksturīgās ainavas.

Savukārt mēģinājums uzskaitīt Itālijas kultūrvēsturiskos objektus noteikti būtu lemts neveiksmei. Jo katra Itālijas pilsēta ir īsta dārgumu glabātuve, kurā tur cieņā un godā aizgājušo laikmetu brīnumainās liecības visdažādākajās jomās.

Nozīmīgākie ekskursiju programmu reģioni

Roma
Roma – Itālijas Republikas galvaspilsēta kopš 1871. gada, Lacio apgabala un Romas provinces administratīvais centrs. Dibināta 753. gadā p.m.ē. Savas dibināšanas dienas svētkus pilsēta atzīmē 21. aprīlī. Roma, kā jau tas laikam visiem zināms, plešas uz 12 pakalniem, tomēr visvairāk pieminētie un zināmie ir septiņi pakalni – tie, uz kuriem 150 km2 platībā atrodas pilsētas centrālā vēsturiskā daļa: Palatīns (Palatinus), Aventīns (Aventinus), Kapitolijs (Capitolinus), Kvirināls (Quirinalis), Vimināls (Viminalis), Eskvilīns (Esquilinus) un Kelijs (Caelius).

Virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem Romu šķērso Tibras upe. Kādreiz tā bija ūdeņiem bagāta, kuģojama upe, kas plūdu laikā varēja nodarīt lielu postu. Bet mūsdienās tās krastus skauj akmens parapeti un Tibra vairs nav bīstama. Romā atrodas Vatikāna Pilsētvalsts, kura aizņem 40 ha teritoriju.

Milāna
Milāna mūsdienās ir Lombardijas apgabala administratīvais centrs. Tā ir otrā lielākā Itālijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā (aptuveni 2 000 000 cilv.) un, var teikt, otrā ietekmīgākā pilsēta politiskajā jomā. Savukārt ekonomikas un finanšu jomās Milāna tiek atzīta par valsts nozīmīgāko pilsētu. Pilsētas dislokācijas vieta gluži vai automātiski ieceļ Milānu valsts ziemeļu daļas centrālās pilsētas godā, savukārt tās iedzīvotāju darbīgums, izdoma un iniciatīvas padara Milānu par pilsētu, kas visas valsts mērogā attīstās visstraujāk.

Milāna ir nozīmīgs dzelzceļa un autoceļu fokusa punkts, pilsēta ar savām starptautiskajām lidostām un vienlaikus – milzīgs rūpniecības, tirdzniecības, zinātnes, sporta un modes centrs.

Florence
Florence ir Toskānas apgabala administratīvais centrs. Tajā dzīvo aptuveni 460 000 iedzīvotāju. Pilsētas lielākā daļa atrodas Arno upes labajā krastā. Pilsēta ir it kā ieslēpusies starp gleznainajiem Apenīnu priekškalnes pauguriem, atrodoties 280 km uz ziemeļiem no Romas un 115 km no Tirēnu jūras piekrastes.

Līdz seno romiešu dominancei šajā reģionā, kuru viņi tolaik dēvēja par Etrūriju, dzīvoja etruski. Romieši šo seno tautu sauca par tuskiem, no kā arī cēlies tagadējais Toskānas provinces nosaukums. Florences iedzīvotāji uzskata sevi par pašiem "īstākajiem” itāļiem. Jo itāliešu literārā valoda izveidota galvenokārt uz Toskānas (Florences) dialekta pamata, īpaši pateicoties dižā dzejnieka Dantes (1265-1331) darbībai. Itāliešu valodu un īpaši terminoloģiju visā pasaulē lieto mūzikas laukā.

Venēcija
Venēcija ir Veneto apgabala un Venēcijas provinces administratīvais centrs. Pilsēta ir izvietojusies uz 117 salām. Venēcijā ir aptuveni 150 kanāli un vairāk nekā 400 tilti, lielākoties akmens. Nokļūt salu pilsētā Venēcijā var pa ūdeni ar kuteri (jābrauc daži kilometri) vai pa mākslīgi veidoto dambi ar automobili vai vilcienu.

Venēcija iedalās sešos rajonos. Tie ir: Sanmarko (Svētā Marko) rajons, kas uzskatāms par pilsētas centru, Kastello rajons, Kanaredžo rajons (agrāk purvaina vieta, kur pārsvarā auga niedres), Dorsoduro rajons, kurā ietilpst La Giudecca sala un visa pilsētas dienvidu daļa, Sanpolo un Santakročes rajoni.
Māju numerācija šaurajās ieliņās un šķērsielās ir ārkārtīgi samudžināta, tāpēc tūristiem vislabāk orientēties pēc bultām, kas uzzīmētas uz sienām un norāda virzienus.

Venēcija ir fantastiskā Venēcijas karnevāla pilsēta (februāris-marts), pasaulē populārā kinofestivāla "Zelta lauva” (augusts-marts) un slavenās Venēcijas mākslas biennāles norises vieta. Bet pirmajā septembra svētdienā pilsētas Lielajā kanālā sākas lieliskie, ar ūdenssportu un 700 gadus senām tradīcijām saistītie svētki – Venēcijas Vēsturiskā regate (Regatta Storica).

Sardīnijas salas austrumu piekrastes kūrorti
Sardīnijas salas austrumu piekrastē – uz dienvidiem no Olbijas pilsētas starptautiskās lidostas – atrodas reģions ar apbrīnojamām dabas ainavām: gleznaini zvejnieku ciematiņi, kurus šķir sniegbaltu smilšu pludmales, krasta klintis ar noslēpumainām alām un grotām, mājīgi un ainaviski līcīši. Šī salas daļa izceļas ar īpašu, neatkārtojamu burvību. Tā kļuvusi tūristu un atpūtnieku iecienīta ne vien dēļ brīnumskaistās dabas un Vidusjūrai raksturīgās augu valsts, bet arī tamdēļ, ka viesnīcas piedāvā demokrātiska līmeņa cenas. 
Šī reģiona lielākais kūrorts ir Santeodoro (San-Teodoro), kas atrodas vien 30 minūšu braucienā no Olbijas pilsētas starptautiskās lidostas, bet vēl nedaudz tālāk uz dienvidiem atrodas Budoni, Agrusto un Orozeji kūrortpilsētiņas, kas populāras ar savām Club tipa viesnīcām, brīnišķīgām pludmalēm.
 
 
Sicīlija
Sicīlija ir lielākais Itālijas apgabals un arī lielākā Vidusjūras sala. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis jūras tirdzniecības ceļu krustpunktā pie “Itālijas zābaka” pamatnes, kā arī dabas resursu bagātīgais klāsts noteica šīs teritorijas stratēģisko vērtību civilizācijas attīstības sākuma posmā. Zinātne atklājusi, ka Sicīlijā sākotnēji ieceļojušas ciltis gan no tagadējās Spānijas teritorijas (Katalonijas), gan Egejas jūras reģiona, gan Itālijas kontinentālās daļas (Ligūrijas). Jau vēlākos laikos ieradušies citu kultūru un tautu pārstāvji: grieķi, arābi, romieši, bizantieši, normaņi utt., atstājot savu iespaidu un sniedzot ieguldījumu salas kultūras mantojumā. Arhitektūras pieminekļos antīkais stils un motīvi sadzīvo ar bizantiešu mozaīkām un izsmalcinātajiem arābu ornamentiem, tādējādi kopumā veidojot savdabīgu un unikālu salas pilsētu stilu, kam līdzīgu citviet nav.
Sicīlija ir brīnišķa un daudzveidīga. Uz smaragdzaļās jūras, leģendām apvītā Etnas vulkāna, kalnu un strautu, ielejās zeļošo citrusaugu un olīvkoku dārzu fona vienā veselumā saplūst dažādi laikmeti un to stili, kultūras un reliģijas, leģendas un mīti: tieši šajā unikālajā salā esot dzīvojuši Homēra epā apdziedātie milži – lestrigoni, tieši alā pie Etnas virsotnes esot mitis viltīgā Odiseja apmānītais ciklops Polifēms, tieši Mesīnas jūras šaurumu, kas atdala salu no kontinentālās Itālijas, esot sargājuši briesmīgie radījumi – Skilla un Haribda.
Pateicoties lieliskajiem laika apstākļiem, Sicīlija var  uzņemt viesus praktiski cauru gadu: peldēšanas sezona sākas aprīļa nogalē un beidzas oktobra pēdējā dekādē. Tūristus priecē brīnišķīgas baltu kvarca smilšu un pelēku vulkānisko smilšu pludmales, klinšainie krasti ar daudziem jo daudziem ainaviskiem līcīšiem, krāšņi zaļojošā daba un club tipa viesnīcas atpūtas pavadīšanai.
Pavadot savu atpūtas laiku Sicīlijā, noteikti izmantojiet iespēju apmeklēt salas populārākās vietas: Palermo un Monreales pilsētas, grieķu antīko tempļu kompleksu senajā Agridžento, Sirakūzu pilsētu, kur dzimis Arhimēds, Romas impērijas laiku fantastisko villu – rezidenci Pjacas Armarīni pievārtē un, protams, Etnas kalnu, kas ir lielākais aktīvais Eiropas vulkāns. Un vēl mēs iesakām noteikti aizbraukt ar prāmi uz slavenajām Eolu jeb Lipāru salām, bet varbūt arī uz netālo Maltas salu, kuras vēsture cieši jo cieši saistīta ar varenā Maltas jeb Joanītu ordeņa darbību.
Kā jau daudziem Itālijas reģioniem raksturīgi, arī Sicīlija var palepoties ar savu neatkārtojamo gastronomisko mantojumu, kurš Itālijas tradicionālajiem ēdieniem piešķīris burvīgu vietējo kolorītu un garšas īpatnības. Atpūšoties Sicīlijas kūrortos, jums radīsies jaunas atziņas par jau iepazītajiem itāļu klasiskās virtuves ēdieniem: risoto, picām, pastām.
Jaukā un pievilcīgā Sicīlija, Vidusjūras “pērle”, iejūsmina pat ļoti pieredzējušus un daudzas zemes skatījušus ceļotājus. Ieklausoties siltās jūras liegajās šalkās, izbaudot saulstaru maigos pieskārienus, jūs varēsiet aizmirsties un nedomāt par ikdienas rūpēm un steigu, varēsiet izbaudīt pasakainās salas skaistumu, bezrūpīgās noskaņas un harmoniju.

ITĀLIJA

  

Itālijas karogu savā laikā valstī ieviesa Napoleons un tā proporcijas tika tuvinātas Francijas karoga dizainam. Pirmoreiz Itālijas karogs tika izmantots 1797. gadā. Zaļā krāsa karogā simbolizē cerību, baltā – ticību, bet sarkanā – mīlestību. Laika gaitā nedaudz mainījušies karoga krāsu toņi.





Vai zināt, ka...


Maksencija bazilikas (uzcelta 306. – 312. g.) vietā – Romas foruma austrumu daļā – līdz m.ē. 3 gs. atradās speciju noliktavas (lat. horrea piperataria). No ķieģeļiem celtā ēka bija paredzēta piparu un garšvielu uzglabāšanai un tirdzniecībai – tās bija atvestas no Ēģiptes un Arābijas. Taču Komoda un Karina valdīšanas laikā ēka nodega un vairs netika atjaunota.